Vilkmes skapis.

30. decembris. Sajūtas divejādas.

No vienas puses ir smagi, jo nevajadzīgs strīds sabojāja gan jaungada plānus, gan attiecības ar cienījamu personāliju.

No otras toties ir viegli, brīvlaiks plaukst un zeļ manā sālījumā, sēžu un neko nedaru. Sēžu un deldēju pakaļu.

Kas ir mainījies? Nekas. Un viss. Tikai telpas un ēnas paliek tās pašas. Labi, telpas nē. Mainīju dislokācijas vietu. Bet tas neko īpaši arī nemaina.

Man, kā krietnam cilvēkam pienākas, rīt jādodas uz darbu. Lai gan tikai mazā sešinieka lomā, bet tomēr, jūtos svarīgs un noderīgs, kā nekā, palīdzu taču tomēr latvju jaunatnei problēmas risināt. Brīvprātīgi. Bet prieks tomēr paliek. Tīrs un nesamaitāts. Gaišs un nesasmērēts.